Pāriet uz saturu

Visi jaunumi(https://lgaa.lv/jaunumi)

Ģimenes ārstu ētikas kodekss

2025. gada 10. aprīlis

Apstiprināts LĢĀA Biedru sapulcē 10.04.2025.

Ģimenes ārstu darbībai saistošus profesionālās darbības ētikas principus un normas nosaka šis kodekss, Latvijas Ārstu biedrības Latvijas ārstu ētikas kodekss, kā arī Latvijā saistoši starptautiskie un Latvijas nacionālie tiesību akti. 1. Ģimenes ārstu (turpmāk – Ārstu) ētikas pamatprincipi 1.1. Ārsts savus pienākumus veic saskaņā ar tiesību aktiem, profesionālās ētikas principiem un normām. 1.2. Ārstu darbības pamatprincips ir cieņa pret dzīvību, cilvēci un cilvēku tiesībām neatkarīgi no viņa tautības, rases, ticības, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, politiskiem uzskatiem, stāvokļa sabiedrībā un citiem faktoriem. Ārsts savā profesionālā darbībā ievēro taisnīguma principu. 1.3. Kā profesionālā darbībā, tā privātā dzīvē ārstam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju vai radīt šaubas par viņa godīgumu. 1.4. Ārsts ir atbildīgs par savu ārstam nepieciešamo teorētisko un praktisko kompetenču uzturēšanu, papildināšanu un attīstīšanu. Ārstam ir pienākums veicināt savas prakses darbinieku un viņa vadībā strādājošo ārstniecības personu zināšanu un prasmju uzturēšanu un pilnveidošanu. 1.5. Vietā, kur ārsts veic savu profesionālo darbību, viņa rīcībā jābūt atbilstošiem apstākļiem un tehniskajam aprīkojumam. Ārsts nedrīkst darboties savā profesijā apstākļos, kas varētu apdraudēt viņa profesionalitāti un veselības aprūpes kvalitāti. 1.6. Ārstam jāatturas ārstēt pašam sevi un savus ģimenes locekļus, izņemot vienkāršos vai neatliekamos gadījumos. 1.7. Ārsts rūpējas par savas fiziskās un mentālās veselības saglabāšanu. Nekādā gadījumā ārsts nedrīkst darboties savā profesijā stāvoklī (fiziskā vai mentālā), kas varētu apdraudēt viņa profesionalitāti un veselības aprūpes kvalitāti. 1.8. Ārsts nedrīkst pieļaut komerciālu, finansiālu vai citu konfliktējošu interešu ietekmi savā profesionālajā darbā. 1.9. Ārstam ir pienākums informēt iesaistītās puses gadījumos, ja pastāv interešu konflikta risks. Ārsts atturas no lēmumu pieņemšanas par jautājumiem, kuros viņam ir interešu konflikts. 1.10. Ārsta sadarbība ar veselības aprūpes industriju, tai skaitā, bet ne tikai ar farmācijas kompānijām, medicīnas ierīču un preču izplatītājiem un citiem, ir pieļaujama tik tālu, cik tā neierobežo ārsta objektivitāti un autonomiju savā darbībā. Ārstam ir pienākums identificēt esošos un potenciālos interešu konfliktus savā profesionālajā darbībā, kas rodas no sadarbības ar veselības aprūpes industriju, un par to informēt pacientu un citas iesaistītas puses. 1.11. Ārstam darbā jāievēro atbilstošas profesionālās robežas. Ārsts nedrīkst būt ar pacientu tādās attiecībās, kas ir aizskarošas, izmantojošas vai citādi nepiemērotas.

2. Ārsta pienākumi pret pacientu 2.1. Ārsts respektē pacienta tiesības būt informētam par ārstniecības procesu, kā arī ciena pacienta autonomiju lēmumu pieņemšanā par ārstniecības procesu. Ārsts pirms ārstēšanas uzsākšanas no pacienta saņem informētu piekrišanu. Ārsts respektē pacienta izvēli nepiekrist un atsaukt iepriekš dotu piekrišanu par ārstniecību. 2.2. Ārsta galvenais pienākums ir rūpēties un aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību. Ārsts ciena pacienta uzticību un darbojas tikai viņa interesēs, it īpaši — ja paredzama pacienta garīgā un fiziskā stāvokļa pasliktināšanās. Ārstam ir jābūt godīgam pret pacientu. Ja pacienta intereses ar savu rīcību apdraud cita persona, ārsta pirmais pienākums ir aizstāvēt pacienta intereses un tikai pēc tam citas personas vai sabiedrības intereses. 2.3. Neatliekamās situācijās, kad pacients nav spējīgs piedalīties lēmumu pieņemšanā vai pacienta likumiskie pārstāvji nav sasniedzami, ārsts rīkojas pacienta labākajās interesēs, respektējot pacienta iepriekš pausto gribu, ja tāda ir zināma. 2.4. Ārstam jābūt lemtstpējā ierobežota pacienta aizstāvim, ja tā tuvinieku vai pārstāvju rīcība var kaitēt vai pasliktināt, kā arī neveicina pacienta veselības uzlabošanos. Ja ārsts konstatē, ka nepilngadīgs vai lemtspējā ierobežots pacients ir bijis pakļauts rīcībai, kas apdraud pacienta veselību/dzīvību, ārstam jālieto vispiemērotākie līdzekļi, lai viņu aizsargātu, nepieciešamības gadījumā nevilcinoties informēt kompetentas valsts iestādes.